Tehnoloģiju attīstība atspoguļojas arī lauksaimniecībā. Precīza mēslošana ir iespējama, izmantojot mainīgā mēslojuma devu (VRA). Izmantojot VRA tehnoloģiju, izlietotais mēslojuma daudzums tiek precīzi pielāgots vietai vai apgabala parametriem. Tas ietaupa  mēslošanas līdzekļus un samazina izmaksas, vienlaikus saudzējot dabu.

Kāda veida VRA nodrošina pakalpojums Atfarm? Ar ko Atfarm atšķiras no citiem rīkiem?

Atfarm izmanto Sentinel-2 satelītu datus, lai aprēķinātu veģetācijas indeksu. Ar regulāri atjauninātiem satelīt-attēliem varat izveidot VRA kartes slāpekļa mēslojuma lietošanai jūsu laukos. Atfarm VRA kartes ir balstītas uz Yara N-Sensora algoritmu, kas padara Atfarm atšķirīgu no līdzīgām programmām.

Yara N-Sensors ir uz traktora uzstādīta attālās uztveršanas ierīce, kas nosaka slāpekļa pieprasījumu augā, mērot kultūrauga gaismas absorbciju. Pirmais Yara N-Sensors (Classic) tika ieviests 1999. gadā lietošanai graudaugiem, un līdz 2010. gadam ir veikti vairāk kā 250 izmēģinājumi, lai uzlabotu tā veiktspēju un pievienotu jaunas programmas. Atfarm izmanto šo kultūraugam un reģionam specifisko kalibrēšanu, lai izveidotu VRA kartes slāpekļa izkliedei, pamatojoties uz satelītu augu biomasas attēliem.

Gandrīz visi pārējie tirgū piedāvātie rīki izmanto NDVI (normalizētais atšķirīgs veģetācijas indekss), pamatojoties uz infrasarkano starojumu un starojumu tuvu infrasarkanajam starojumam - tehnoloģiju, kas ir vecāka par 50 gadiem - un tāpēc var noteikt atšķirības tikai agrīnās augšanas stadijās. Augiem attīstoties, šis indekss ļoti ātri piesātinās un zaudē savu informatīvo vērtību.

Līdz šim tikai uzņēmuma Yara izstrādātais N-Sensora indekss var padarīt biomasas atšķirības redzamas skenēšanas laikā un pēc tās izveidot precīzas VRA kartes atbilstoši auga veģetācijai.

Kādas VRA stratēģijas var izvēlēties rīkā Atfarm?

Pēc tam, kad Atfarm algoritms ir aprēķinājis slāpekļa nepieciešamību augā, var izvēlēties divas stratēģijas:

Izlīdzināšana 

Izlīdzināšanas stratēģija darbojas sekojoši: apgabalos ar lielāku slāpekļa saturu/ auga biomasu tiek izmantotas mazākas slāpekļa devas, bet apgabalos ar mazāku slāpekļa saturu/ auga biomasu tiek izmantotas lielākas slāpekļa devas. To vislabāk lietot, ja slāpeklis ir galvenais augšanu ierobežojošs faktors un vēlaties nodrošināt, lai visās lauka zonās būtu izlīdzināts N-slāpekļa daudzums.  Šo stratēģiju vislabāk izmantot sezonas sākumā, kad kultūraugs vēl var kompensēt augšanas atšķirības, piemēram, veicinot cerošanu.

Pastiprināšana 

Pastiprināšanas jeb kvalitātes mēslošanas stratēģija darbojas sekojoši: apgabalos ar lielāku slāpekļu saturu/ auga biomasu tiek izmantotas lielākas slāpekļa devas, bet apgabalos ar mazāku slāpekļa saturu/ auga biomasu, tiek izmantotas mazākas slāpekļa devas. To vislabāk izmantot, ja citi faktori (piemēram, ūdens pieejamība) ierobežo kultūraugu augšanu un ražas potenciālu. Biomasas ierobežošana liek pārdales algoritmam samazināt slāpekļa mēslojuma daudzumu līdz minimālajai lietošanas normai, kad biomasas mērījums nokrītas zem noteikta līmeņa. Tādējādi tiek nodrošināts, ka slāpeklis netiek izšķērdēts tādās lauka platībās, no kurām nevar iegūt ražu kultūraugu bojājumu, apūdeņošanas u. c. iemeslu dēļ. Tā vietā, lai izmantotu ļoti augstus slāpekļa līmeņus zemo biomasas vērtību dēļ, tiek pieņemts, ka kultūrauga mēslošana nav ekonomiski izdevīga, un daudzums tiek samazināts.

Patiprināšanas jeb kvalitātes mēslošanas stratēģiju ir  ieteicams izmantot arī ī proteīna mēslošanai, lai nodrošinātu konsekventu proteīna saturu augā un novērstu proteīna satura samazināšanos apgabalos ar augstu ražīgumu. Proteīna mēslojums ir paredzēts pēdējam papildmēslojumam vēlīnajās augšanas stadijās (graudaugiem sākot no AS 37).

Veidojot lauka VRA karti, pastiprināšanas algoritmu var izvēlēties tikai vēlīnām augšanas stadijām. Ja vēlaties izvēlēties Pastiprināšanas metodi agrākai augšanas stadijai, varat VRA karti izveidot manuāli un pēc tam izvēlēties Pastiprināšanas metodi.